Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kompleksums
kompleksums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → komplekss [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAparatūras kompleksums.
2.Vispārināta īpašība → komplekss [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMehanizācijas darbu kompleksums.
3.Vispārināta īpašība → komplekss [2] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzteiksmes līdzekļu kompleksums.
Avoti: 4. sējums