komplektēt
komplektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (kā) komplektu [1] (1).
PiemēriKomplektēt bibliotēku.
- Komplektēt bibliotēku.
- Komplektēt mašīnas.
- Savākt visas pasaules pastmarkas - tikpat kā neiespējami, tās izlaistas un izlaiž milzīgos daudzumos, tādēļ jākomplektē vai nu atsevišķu valstu, vai arī kādas pasaules daļas pastmarkas.
2.Veidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
PiemēriKomplektēt kuģa komandu.
- Komplektēt kuģa komandu.
- Komplektēt karaspēka daļu.
- Augkopībā mehanizētajos darbos kā pamatforma saglabāsies mehanizatoru grupveida darbs, tas ir, noteiktu darbu veikšanai komplektēti atsevišķi mehanizatoru posmi vai grupas.
- Dzīvokļu saimniecībā kvalitātes problēmu risina, apvienojot dzīvokļu ekspluatācijas organizācijas, komplektējot tās ar augstāk kvalificētiem kadriem, radot un attīstot remonta bāzi.
Avoti: 4. sējums