Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konspirēt
konspirēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti divdabja formā: konspirēts
Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
PiemēriMēs nezinām, kā, bet 1943. gada pavasarī ap Hado Lapsu jau bija izveidojusies labi konspirēta pagrīdes organizācija ar apbrīnojami plašiem sakariem gan pašā Rīgā, gan arī Latvijas laukos.
Avoti: 4. sējums