Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kosmopolītisks
kosmopolītisks -ais; s. -a, -ā
kosmopolītiski apst.
1.Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
PiemēriIzstāde skaidri parādīja, ka abstraktā māksla ir kosmopolītiska. Gandrīz nekas neliecināja, ka tie ir franču mākslinieku darbi.
2.biol. Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKosmopolītiskās nezāles.
Avoti: 4. sējums