koķetēt
koķetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
PiemēriLaikam man atriebdamās, Emma ar viņu pēc tam visu vakaru koķetēja. Lūk, ko sieviete māk!
- Laikam man atriebdamās, Emma ar viņu pēc tam visu vakaru koķetēja. Lūk, ko sieviete māk!
- ..Čivlija nekoķetē nemaz, sievišķīgā pievilcība ir tikai dabas dāvana..
- ..viņš ir bērnišķīgi greizsirdīgs gan uz Agnešas pielūdzēju.., gan uz to, ka klases biedrs Pēteris koķetē ar viņa māšeli Katiju.
Avoti: 4. sējums