koķetīgs
koķetīgs -ais; s. -a, -ā
koķetīgi apst.
1.Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
PiemēriKoķetīgs cilvēks.
- Koķetīgs cilvēks.
- Koķetīga meitene.
- Graciozas, koķetīgas pusmūža sievietes ar zilu īrisu vai oranžiem apelsīnu krāsas matiem un daļēji vienaldzīgu spoguļa priekšā iestudētu smaidu.
- pārn. ..tipisks dienvidu kūrorts ar.. plašu piejūras parku, gar kuru visgarām nostājušās koķetīgas kotedžas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKoķetīgs smaids.
- Koķetīgs smaids.
- Koķetīgs skatiens.
- Kundze zināja, ka sarunās ar priekšnieku vīrieti rūpīgi koptam, mazliet koķetīgam ārējam izskatam ir liela nozīme.
- ..arvien vairāk kaut kas viņam sāka patikt šajā ņiprajā, diezgan piemīlīgajā meitenē, kurai mugurā bija vienkārša puķaina kleitiņa un uz pieres koķetīgi izjukušas gaišas cirtas.
Avoti: 4. sējums