krekstēt
krekstēt krekstu, kreksti, krekst, pag. krekstēju; intrans.
1.Krekšķēt1.
PiemēriNo iesākuma viņš izlaida tikai dažus darba cēlienus.. Beidzot staigāja, atspiezdamies uz nūjas, visu ziemu krekstēja un slimoja, un pirms aiziešanas uz mūža māju visu pavasari nemaz vairs nerādījās setā.
1.1.trans. Čerkstošā balsī runāt (ko).
Piemēri..par Kristu uzrunātais iesmējās sīkiem, labsirdīgiem smiekliem. «Mana kinozvaigzne mājās tā vien krekst: «Krist, grēka gabals, māte karstumos tev tādu vārdu iedevusi...»
1.2.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
PiemēriViņš runāja arvien tādā krekstošā balstiņā.
Avoti: 4. sējums