kristietība
kristietība -as, s.; parasti vsk.
Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā. Kristiānisms.
PiemēriAgrīnā kristietība.
- Agrīnā kristietība.
- Kristietības konfesijas.
- Kristietības virzieni.
- Kristietības sektas.
- Kristietības dogmas.
- Kristietības morāle.
- Pēc kristietības uzvaras Eiropā sākās cilvēces garīgās attīstības pagrimums. Baznīcas tēvi apkaroja visu, kas varētu traucēt viņu varu.
- Kungi un mācītāji gan cenšas iedzīt kristietību zemniekos ar pātagām un kauna stabiem; taču vēl ilgi dzīvo vecās tradīcijas un pagāniskais gars: ļaudis upurē saviem dieviem zem ozoliem, pielūdz Pērkonu.
- Armēņi kristietību pieņēma 4. gadsimtā..
Avoti: 4. sējums