kristībnieks
kristībnieks -a, v.
kristībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Kristību dalībnieks, viesis.
PiemēriSvētdienas rītu sabrauc kristībnieki vest pādi uz baznīcu..
- Svētdienas rītu sabrauc kristībnieki vest pādi uz baznīcu..
- Pie altāra palika tikai vēlāk atbraukušie kristībnieki un daži no pērminderiem.
- Viņš [krusttēvs] saskandināja vispirms ar Annu, tad ar Jāni, tad ar savu jauno sievu un pārējiem kristībniekiem.
Avoti: 4. sējums