kritiķis
kritiķis -ķa, v.
kritiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Kritikas (2) speciālists.
PiemēriLiteratūras kritiķis.
2.reti Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
PiemēriKad neder sajūsma Kā ierocis, Lai nāk tad satīra Un kritiķis.
Avoti: 4. sējums