krāmēt
krāmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar. Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
PiemēriIekārtošanās laimīgajam dzīvokļa ieguvējam neaizņem pārāk daudz laika. ..Nav jau viņam nekā daudz, ko krāmēt. Protams, ja neskaita grāmatas.
- Iekārtošanās laimīgajam dzīvokļa ieguvējam neaizņem pārāk daudz laika. ..Nav jau viņam nekā daudz, ko krāmēt. Protams, ja neskaita grāmatas.
- ..divi šķūnītī kaut ko krāmē. Es lienu klāt. Zagļi!
2.intrans.; vienk. Sist (kādam).
Piemēri«..vainīgajam jākrāmē pa galvu..!»
- «..vainīgajam jākrāmē pa galvu..!»
Avoti: 4. sējums