Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kulināt
kulināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
kuļināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; reti
1.Kuļāt (1).
PiemēriViņš lūgdamies kulināja asti.
1.1.intrans.
PiemēriVistiņa pāri reizes kulināja ar kreiso spārnu.
2.Kult2.
PiemēriKulināt olas, sviestu.
Avoti: 4. sējums