Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kulināt
kulināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
kuļināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; reti
1.Kuļāt (1).
PiemēriViņš lūgdamies kulināja asti.
  • Viņš lūgdamies kulināja asti.
  • Nevērīgi kājas kuļinādama, viņa sāka atlaist matus vaļā.
1.1.intrans.
PiemēriVistiņa pāri reizes kulināja ar kreiso spārnu.
  • Vistiņa pāri reizes kulināja ar kreiso spārnu.
2.Kult2.
PiemēriKulināt olas, sviestu.
  • Kulināt olas, sviestu.
Avoti: 4. sējums