kumelēns
kumelēns -a, v.
Kumeļš (parasti jauns, mazs).
PiemēriJaunais kumelēns pat pats man nāk klāt, kad saucu.
- Jaunais kumelēns pat pats man nāk klāt, kad saucu.
- sal. ..Aijai ausis svila un sirds lēkāja pa krūtīm kā jauns kumelēns pa aploku, kad tam pirmo reizi ar pinekli ir sapītas priekškājas..
- sal. Es nākotnei ieskrēju krūtīs kā saskrējies kumelēns.
Avoti: 4. sējums