kumpains
kumpains -ais; s. -a, -ā
kumpaini apst.
1.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par ķermeņa daļu).
PiemēriAlis paguva saskatīt Lielaušu Gotfrīda kumpaino ērgļa degunu un pajukušos matus..
- Alis paguva saskatīt Lielaušu Gotfrīda kumpaino ērgļa degunu un pajukušos matus..
- ..vecīte sastrādātiem, kumpainiem pirkstiem paknibinājās ap novalkātu rokassomiņu..
- Kamieļi ciešāk piespiež viens otram kumpainās muguras.
1.1.Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
PiemēriKumpains večuks.
- Kumpains večuks.
1.2.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
PiemēriKumpainās, tomēr cēlās priedes.. gausi šūpoja kuplās galvas..
- Kumpainās, tomēr cēlās priedes.. gausi šūpoja kuplās galvas..
- Cauri ābeļu kumpainajiem stumbriem viņš redz visu dārzu..
- Vecā Jāņa neatņemama pavadone ir kumpaina kadiķa kūja.
Avoti: 4. sējums