Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kumpains
kumpains -ais; s. -a, -ā
kumpaini apst.
1.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par ķermeņa daļu).
PiemēriAlis paguva saskatīt Lielaušu Gotfrīda kumpaino ērgļa degunu un pajukušos matus..
1.1.Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
PiemēriKumpains večuks.
1.2.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
PiemēriKumpainās, tomēr cēlās priedes.. gausi šūpoja kuplās galvas..
Avoti: 4. sējums