kumps
kumps -ais; s. -a, -ā
kumpi apst.
1.Tāds, kam ir kumpa (par ķermeņa daļu).
Piemēri..Seskiņš [vīrietis] man izlikās pavisam vecs un nožēlojams. Viņa.. mugura pavisam salīkusi, gandrīz kumpa, pleci izstiepti.
- ..Seskiņš [vīrietis] man izlikās pavisam vecs un nožēlojams. Viņa.. mugura pavisam salīkusi, gandrīz kumpa, pleci izstiepti.
- Smejas lielais, kumpais deguns un platā mute - līdz ausīm..
1.1.Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku).
PiemēriVečuks.. bija kumps kā vecs ģelzis, taču tas viņam netraucēja ņipri kustēties.
- Večuks.. bija kumps kā vecs ģelzis, taču tas viņam netraucēja ņipri kustēties.
- pārn. ..aizlauztā pīlādža zaru Rītos ceļoties redzu caur šaurajām rūtīm Kumpā mājā, ko spiedusi gadsimtu nasta..
1.2.Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
PiemēriĀbeļzieda vaidziņš sārts, Pieglaudies pie kumpa zara.. gaida savu laiku.
- Ābeļzieda vaidziņš sārts, Pieglaudies pie kumpa zara.. gaida savu laiku.
- ..arī slaidā smailīte vai kumpā kanoe Lielupes ūdeņos.. liecina par pavasara atnākšanu.
Avoti: 4. sējums