kumps
kumps -ais; s. -a, -ā
kumpi apst.
1.Tāds, kam ir kumpa (par ķermeņa daļu).
Piemēri..Seskiņš [vīrietis] man izlikās pavisam vecs un nožēlojams. Viņa.. mugura pavisam salīkusi, gandrīz kumpa, pleci izstiepti.
1.1.Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku).
PiemēriVečuks.. bija kumps kā vecs ģelzis, taču tas viņam netraucēja ņipri kustēties.
1.2.Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
PiemēriĀbeļzieda vaidziņš sārts, Pieglaudies pie kumpa zara.. gaida savu laiku.
Avoti: 4. sējums