kumšķains
kumšķains -ais; s. -a, -ā
kumšķaini apst.
1.Tāds, kas sastāv no kumšķiem (par apmatojumu). Tāds, kas veido kumšķi. Arī savēlies.
PiemēriKumšķaina bārda.
- Kumšķaina bārda.
- ..[suns] bija izskatīgs, pinkains, garu degunu, kuru, tāpat kā visu ķermeni, klāja kupla, kumšķaina spalva, likās, ar vāru sirmumu.
- ..viņš pacēla kumšķainās, izbalējušās uzacis un ilgi skatījās brālī.
- Lauku saulē sejas āda iedega bronzas krāsā, uzacis bija melnas un kumšķainās..
1.1.Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju).
PiemēriKodeļa iznāk liela, smaga un kumšķaina.
- Kodeļa iznāk liela, smaga un kumšķaina.
Avoti: 4. sējums