Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kumšķis
kumšķis -ķa, v.
1.Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
PiemēriGaiši dzeltenās liesmu mēles kā ļaunā rotaļā ložņāja jau tepat pa zāles kumšķiem..
1.1.Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
PiemēriBārdas kumšķi.
1.2.Neliels (piemēram, siena, salmu) kopums.
PiemēriToms atkoda kumšķi tabakas..
Avoti: 4. sējums