kusls
kusls -ais; s. -a, -ā
kusli apst.
1.Vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriFranks Aršaliks skatās šajā gados pajaunā, bet jau kuslajā cilvēkā.. Pēc visjaunākās modes šūts svārciņš sedz viņa vājos plecus.
- Franks Aršaliks skatās šajā gados pajaunā, bet jau kuslajā cilvēkā.. Pēc visjaunākās modes šūts svārciņš sedz viņa vājos plecus.
- Pavasarī gan neviens i kuslu kazlēnu negrib pārdot.
- Jūs varat izmērdēt šīs kuslās miesas, Šo stalto stāvu liekt, šos kaulus lauzt..
- Un rokas kā atšauti spārni karājas kuslas gar sāniem.
1.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriMēs apsēdāmies pie strautiņa. Lēzenajā krastā jau bija izlīduši kusli asniņi.
- Mēs apsēdāmies pie strautiņa. Lēzenajā krastā jau bija izlīduši kusli asniņi.
- Tāds kusls, nule no zemes izspraucies ziediņš līdzās mūžzaļajam augam ir tik aizkustinošs..
Avoti: 4. sējums