Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kusls
kusls -ais; s. -a, -ā
kusli apst.
1.Vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriFranks Aršaliks skatās šajā gados pajaunā, bet jau kuslajā cilvēkā.. Pēc visjaunākās modes šūts svārciņš sedz viņa vājos plecus.
1.1.Par augiem, to daļām.
PiemēriMēs apsēdāmies pie strautiņa. Lēzenajā krastā jau bija izlīduši kusli asniņi.
Avoti: 4. sējums