kustīgs
kustīgs -ais; s. -a, -ā
kustīgi apst.
1.Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm). Arī darbīgs.
Piemēri..Vintiņš bija pārāk kustīgs vīrs, lai ilgu laiku uz vietas nosēdētu.
1.1.Tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriViņa [aktrise] runā viegli, un arī rokas, tik kustīgas un graciozas, allaž piedalās čalojošā sarunā ar bezbēdīgiem žestiem..
2.Tāds, kas atrodas kustībā (2).
PiemēriPēdējā pārbaudes dienā, kad notika šaušana pa kustīgiem mērķiem, šautuvē ieradās divīzijas komandieris..
Avoti: 4. sējums