kušķis
kušķis -ķa, v.
1.Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
Piemēri..[akmenim] visapkārt brūna sūna,.. pa starpām daži zāļu kušķi..
- ..[akmenim] visapkārt brūna sūna,.. pa starpām daži zāļu kušķi..
- ..lukturīša gaismas kūlītis novirzās no ceļa grambām un apgaismo pļavmalas kūlas kušķus.
- Iepretim pirtiņai ceļmalā bija nosviests paprāvs kušķis āboliņa.
- Bubulis [zirgs] ēda šņākdams, grīšļainais siens kušķiem vien pazuda platajā mutē..
1.1.Neliels (matu, spalvu) kopums. Šķipsna.
PiemēriBārdas kušķis.
- Bārdas kušķis.
- Saru kušķis.
- Nopūzdamās izplūca ķemmēs sadzītos matus un palaida balto kušķi pa vējam.
- Ko tur var darīt, ka Valda patīk pat Indēnam, tādam onkulītim ar sirmiem spalvu kušķiem ausīs un noļukušiem vaigiem kā diviem tukšiem tabakmakiem!
- Pie flagmaņa mehāniķa ierodas melns brūnacis ar pagaru matu kušķi, kas nokāries pār pieri.
1.2.sar. Paliels (naudas) kopums. Žūksnis.
PiemēriLipsts: ..Te jau vesels kušķis naudas! - Viens, divi, trīs - pag!.. Veseli desmit rubļi!
- Lipsts: ..Te jau vesels kušķis naudas! - Viens, divi, trīs - pag!.. Veseli desmit rubļi!
- Šoreiz viņš ..bija izraudzījies Cepli, jo tam dzirdēja esam krietnu kušķi brīvas naudas.
Avoti: 4. sējums