kvernēt
kvernēt kvernu, kverni, kvern, pag. kvernēju; intrans.; sar.
1.Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
PiemēriNedaudzie Cīruļa radi palika līdz rītam.. arī Līze ar Andreju kvernēja tiem līdzi.
1.1.Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
Piemēri..kur arī Marta griezās, viņa redzēja strādniekus un strādniekus, jaunus un vecus, darba gaidās velti kvernot pie rūpnīcu vārtiem vai iestāžu durvīm.
2.Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
PiemēriKad Lotars satraukts rīta pusē atgriezās mājās, māte aizvien vēl kverneja pie šujmašīnas..
Avoti: 4. sējums