kāre1
kāre -es, s.; parasti vsk.
1.Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
PiemēriKāre pēc saldumiem.
- Kāre pēc saldumiem.
- Ar kāri ēst maizi.
- Viņai uznāca liela kāre pēc raušiem. Ak, kā viņa tagad tos ēstu!
- Varbūt man [zēnam] tāpēc bija mūžīga kāre pēc siļķēm, ka nekad nedabūju viņu paēst, cik gribējās.
- Viņš piepildīja atkal kausu un dzēra un dzēra, likās, ar vēl lielāku kari nekā tos divus pirmos kausus.
2.Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
PiemēriPiedzīvojumu kāre.
- Piedzīvojumu kāre.
- Dēku kāre.
- Kāre lasīt.
- Viņš juta muskuļus savelkamies kamolos uz pleciem, saspieda pirkstus dūrēs, prieks un cīņas kāre viņu pārņēma.
- Reinis bija ievērojis manu kino kāri un pāris reižu aicināja aiziet ar viņu kopā noskatīties filmu.
- Mana nepacietība un kāre izzināt patiesību aizsniegušas visaugstāko pakāpi.
2.1.Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma). Alkatība.
PiemēriAktrise pratusi lugas gaitā arvien pilnīgāk atklāt.. tās [sievietes] iekšējo būtību, kāri pēc bagātības, pēc varas.
- Aktrise pratusi lugas gaitā arvien pilnīgāk atklāt.. tās [sievietes] iekšējo būtību, kāri pēc bagātības, pēc varas.
- Sevišķi asi dzejniece uztver buržuāziskās pasaules korupciju garu, iedzīvošanās un uzdzīvošanas kāri, greznības alkas.
- Bet pēc tam [kāršu spēlē] nāk zaudējums pēc zaudējuma... Viņš sāk svīst. Rokas dreb, dusmas, spēles niknums un naudas kāre sāk viņu reibināt.
Avoti: 4. sējums