Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārtainums
kārtainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → kārtains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainība.
PiemēriMinerālu kārtainums.
  • Minerālu kārtainums.
  • Dažās atradnēs vērojami samērā stipri saistīti saldūdens kaļķi ar skaidri izteiktu kārtainumu.
Avoti: 4. sējums