kārtoties1
kārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
PiemēriKārtoties pa māju.
1.1.Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
PiemēriViņa.. atģērba mēteli, noraisīja lakatiņu un noglauda matus. Kamēr viņa kārtojās, vīrietis.. sāka vērot jauno ceļabiedri.
1.2.Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
PiemēriKārtoties braucienam.
2.Novietoties noteiktā kārtībā. Stāties ierindā.
PiemēriRotas kārtojas kaujai.
3.parasti 3. pers. Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) — par sastāvdaļām, elementiem.
PiemēriDzejolī viscaur divas atskaņas, kas kārtojas krusteniski šādā veidā: ab, ab, ba, ba..
3.1.Tikt sistematizētam (piemēram, par domām).
PiemēriVēsais nakts vējš, kas nāca no jūras, ātri atveldzēja, un domas sāka kārtoties loģiskāk.
4.parasti 3. pers. Tikt kārtotam [1] (5).
PiemēriGarām gāja kāds jauns cilvēks un jautāja, vai mums nevajagot šoferi. Vajag, sēdieties pie stūres. Cik ātri un negaidīti toreiz kārtojās lietas!
5.pareti Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
PiemēriOlavs priekšnamā kārtojas ar talciniekiem, norunā par rītdienas zirgiem, par mašīnu pārvešanu.
Avoti: 4. sējums