kārība
kārība -as, s.; novec.
1.Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
PiemēriNaudas kārība.
- Naudas kārība.
- Mantas kārība.
- Uzdzīves kārība.
- «..es savā grēcīgā mulsu prātā ļāvu tev [dēlam] vaļu, domādams, ka reiz tu atgriezīsies uz dzīvības ceļa, nomākdams pasaulīgās kaislības un kārības.».
- ..viņi grima miesas kārībā: rijībā, plītēšanā, ļaunumā - negantu grēku zaņķī... un viņu kaislības kūpēja kā sātana slavināšanas vīraks...
Stabili vārdu savienojumiMiesas kārība.
- Miesas kārība — Miesaskārība.
2.parasti vsk. Kāre (ko darīt).
PiemēriViņai [Oļiņietei] bij liela kārība redzēt, kā Gaitiņi atšķirsies un aizbrauks, tāpēc iegāja kambari, no kurienes pa lodziņu varēja pārredzēt Gaitiņu pagalmu..
- Viņai [Oļiņietei] bij liela kārība redzēt, kā Gaitiņi atšķirsies un aizbrauks, tāpēc iegāja kambari, no kurienes pa lodziņu varēja pārredzēt Gaitiņu pagalmu..
Avoti: 4. sējums