Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kāvējs
kāvējs -a, v.
kāvēja -as, s.
1.Darītājs → kaut.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
PiemēriViņa dūrieni vienmēr ķēra sirdi, tāpēc arī viņš bija izslavēts.. kā labākais cūku kāvējs.
Avoti: 4. sējums