kņudēt
kņudēt parasti 3. pers., kņud, pag. kņudēja; intrans.
Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
Piemēri..elpot bija grūti, kaklā kņudēja un nācās klepot vienā laidā.
- ..elpot bija grūti, kaklā kņudēja un nācās klepot vienā laidā.
- No nepārtrauktās skaldīšanas pats jūtos kā gabalos sacirsts. Kņud visi muskuļi, ik nervu šķiedra.
- pārn. Taču vēl kāda silta bērnības atmiņa sirds dziļumos kņudējusi, un pašam tik negaidīti asara ieriesusies acu kaktiņos..
- pārn. ..delnas tā vien kņudēt kņud atkal ātrāk ķerties pie darba un izdarīt vēl kaut ko labu, vajadzīgu.
Avoti: 4. sējums