kūjenieks
kūjenieks -a, v.
kūjeniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
kūjinieks -a, v.
kūjiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
kūjnieks -a, v.
kūjniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.etn. Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā).
PiemēriGoda tikuma sabiedriskie kontrolieri kristībās ir kūmi, kāzās kūjenieki un citi netikumu apdziedātāji, ziemsvētkos - ķekatas, budēļi..
1.1.Ķekatnieks.
PiemēriMārtiņi ir svētki, kad var no sirds izdejoties.. Aizmaskotu seju un svešās drēbēs staigāt no mājas uz māju, ēst plāceņus un dzert miestiņu, jo kūjnieki ir visur gaidīti.
2.novec. Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
PiemēriKūjinieki visu nedēļu.. staigāja pa Briežiem.. Maijas lāde ir tukša, līdz pēdējam kreklam visu izdalījusi nabagiem.
Avoti: 4. sējums