Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķekatnieks
ķekatnieks -a, v.
ķekatniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; etn.
Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
PiemēriĶekatniekiem jeb ķekatu bērniem, kā toreiz viņus sauca, bija jāmaskējas. Pārģērbās par lāci, āzi, zirgu, dzērvi, stārku vai citu kādu dzīvnieku. Tie ķekatu bērni, kas netēloja dzīvniekus, tomēr maskojās, lai tos nepazītu.
Avoti: 4. sējums