Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kūkumains
kūkumains -ais; s. -a, -ā
kūkumaini apst.
1.Tāds, kam ir kūkums1 (par cilvēka vai dzīvnieka muguru).
PiemēriKūkumaina mugura.
2.Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
Piemēri..varēja redzēt.. tālumā pinkainiem krūmiem apaugušus dīvainus, kūkumainus kalnus, kuru silueti neskaidri tēlojās pret pelēkām debesīm.
3.Nelīdzens, ar pacēlumiem, grumbuļiem (parasti par priekšmeta virsmu).
PiemēriNav atlicis laika [flīžu] klājienu ne kārtīgi nolīdzināt, ne nostiprināt. Tādēļ tas izdevies kūkumains..
Avoti: 4. sējums