kūlains
kūlains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir klāts ar kūlu (1).
PiemēriKūlaina nora, pļava.
- Kūlaina nora, pļava.
1.1.pārn. Tāds, kas atgādina kūlu (1).
PiemēriVeselīgie zobi spīdēja caur ruzgano [rūsgano] kūlaino bārdu.
- Veselīgie zobi spīdēja caur ruzgano [rūsgano] kūlaino bārdu.
2.Tāds, kas ir klāts ar kūlu (2).
PiemēriKūlainie kalpu zirdziņi.
- Kūlainie kalpu zirdziņi.
- Dēlu māte, nabadzīte, kūlainām kājiņām.
Avoti: 4. sējums