labestīgs
labestīgs -ais; s. -a, -ā
labestīgi apst.
1.Labsirdīgs, labvēlīgs.
PiemēriCilvēks.. visu ļauno sliecas ātri aizmirst. Toties labo atceras ilgi. Nelaime pūlas viņu norūdīt, darīt izturīgāku un labestīgāku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabestīgs smaids.
Avoti: 4. sējums