Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laizītājsūcējtipa
laizītājsūcējtipa ģen., nelok.; zool.
Tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
PiemēriLaizītājsūcējtipa mutes orgāni ir vairumam tauriņu, makstenēm un daudziem plēvspārņiem.
Avoti: 4. sējums