lamzīgs
lamzīgs -ais; s. -a, -ā
lamzīgi apst.; sar.
1.Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš.
PiemēriJaunekļi izskatījās lieli un lamzīgi, viņu biksēs iespīlētie ceļgali un salocītie stilbi slējās un drūzmējās ap zemo galdiņu kā prettanku aizsprosts.
- Jaunekļi izskatījās lieli un lamzīgi, viņu biksēs iespīlētie ceļgali un salocītie stilbi slējās un drūzmējās ap zemo galdiņu kā prettanku aizsprosts.
- Mēs apstājamies un labu laiku raugāmies uz to pusi, no kurienes atskanēja ziloņa brēciens, cerībā ieraudzīt paši savām acīm šos lamzīgos mūžameža un savannas iemītniekus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGaitenī atskanēja šļūcoši, lamzīgi soļi..
- Gaitenī atskanēja šļūcoši, lamzīgi soļi..
- «Gribu tevi lūgt iztaisīt svētelim ligzdu! Redzi, man tādas lamzīgi lielas rokas, ar tādām nevar!» [Saka milzis.]
2.Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
PiemēriDurvis atver.. nepazīstams, nekad agrāk neredzēts jauneklis lamzīgā rupjas vilnas svīterī.
- Durvis atver.. nepazīstams, nekad agrāk neredzēts jauneklis lamzīgā rupjas vilnas svīterī.
- ..pa Valmieras ielām staigāja zēni pašaustos vadmalas vai pusnātna uzvalkos, kurus lauku skroderi šuvuši ērtus un lamzīgus, lai valkātājs viņus nepāraugtu..
Avoti: 4. sējums