Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
landtāgs
landtāgs -a, v.
1.Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
PiemēriVakar divās VFR zemēs - Bavārijā un Hesenē notika zemju parlamentu - landtāgu - vēlēšanas.
  • Vakar divās VFR zemēs - Bavārijā un Hesenē notika zemju parlamentu - landtāgu - vēlēšanas.
2.vēst. Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
PiemēriLivonijas mērogā tika radīts visām feodālām valstīm kopīgs kārtu pārstāvniecības orgāns - landtāgs.
  • Livonijas mērogā tika radīts visām feodālām valstīm kopīgs kārtu pārstāvniecības orgāns - landtāgs.
  • Landtāgs, ko zviedru laikā sauca arī par konventu.., bija Vidzemes muižnieku sanāksme. 1634. gadā landtāgu atzina arī Zviedrijas valdība.
  • Kurzemes hercogistes landtāgs.. bija izveidojies vienīgi par muižnieku kārtas pārstāvniecības orgānu, kas kopā ar hercogu izlēma visus svarīgākos ekonomiskos un politiskos jautājumus.
Avoti: 4. sējums