larkšķēt
larkšķēt larkšķu, larkšķi, larkšķ, pag. larkšķēju
larkšēt larkšu, larkši, larkš, pag. larkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriRati larkšķ.
- Rati larkšķ.
- Stāvtītavas griežas larkšķēdamas, un lielā spole skrien rūkdama.
- Pasta pulksteņi tik dikti larkšķēja.
2.vienk. Daudz, nepārtraukti runāt.
PiemēriLarkš vienā larkšēšanā kā veca ratu rumba.
- Larkš vienā larkšēšanā kā veca ratu rumba.
Avoti: 4. sējums