Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lietpratējs
lietpratējs -a, v.
lietpratēja -as, s.
Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
PiemēriJau vecais lielkungs bijis ataicinājis lietpratēju lauksaimniecībā no Vācijas.
Avoti: 4. sējums