locīties

locīties lokos, lokies, lokās, pag. locījos; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → locīt [1] (1).

Piemēri..vējā locījās labības stiebri.

..vējā locījās labības stiebri.
Ieķēros [šūpuļa] saitēs un stāvus ar tādu sparu sāku šūpoties, ka šūpuļa līksts locījās no griestiem gandrīz līdz zemei.
Pa gaisu kā čūska locījās jājamā pātaga, cirtieni sūrstināja muguru.

1.1.Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus.

Piemēri..logā vēl spīdēja gaisma un aiz aizkariem locījās platas ēnas.

2.Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) – par cilvēkiem.

PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes..

Zaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes..
Viņš iet, vairīdamies no pielijušajiem zariem, bet, lai kā lokās, laiku pa laikam pār pleciem nolīst aukstas šaltis..
..vai tiešām tas bija Jēkabs, kas dejodams locījās kā zutis ..?
Vīri smejas locīdamies, vīri rēc un sit sev pa gurniem, vīri slauka smieklu asaras ar delnas virspusi.

Stabili vārdu savienojumiLocīties sāpēs.

2.1.Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).

PiemēriPirksti aukstumā kļuva stīvi un negribēja vairs lāgā locīties..

2.2.Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).

PiemēriViņš kārpījās, locījās zem smagās nastas.., bet vaļā netika.

Viņš kārpījās, locījās zem smagās nastas.., bet vaļā netika.
Es locījos kā odze, mēģinādama izgriezties no viņa rokām, grūdu ar galvu, spēru ar kājām - velti!

3.Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.

PiemēriLocīties pa kartupeļu lauku.

Locīties pa kartupeļu lauku.
«Nekas, dūšīgi jūs man šorīt esat locījušies,» saimnieks nenocietās nepaslavējis [kalpus]..
Toms taču katru dienu no rīta līdz vakaram bija lāpstojis granti, smiltis, akmens šķembas, nepārtraukti locījies un līkņājis ap javas jaucamo kasti..

4.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).

PiemēriZutis lokās murdā.

Zutis lokās murdā.
Neesi tārpiņš, kas lokās, Kad tevi min..
..čūska no sāpēm locījās kā tārps un dusmīgi šņāca.
pārn. Pāris vēja grūdienu.., vēl pūtiens - ledainas čūskas dzeldamas lokās ap kaklu un krūtīm.

4.1.Virzīties ar līkumiem, līkumojot.

PiemēriGājiens, nepārtraukti augot, kā gara, tumša lenta locījās starp sniega segtiem pakalniem..

Gājiens, nepārtraukti augot, kā gara, tumša lenta locījās starp sniega segtiem pakalniem..
pārn. Lokomotīve locījās pa sazarotu sliežu tīklu, kas kļuva arvien platāks.

4.2.pārn. Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).

Piemēri..diži izplestos pirkstos cigārs, no kura tieva zila strūkliņa locījās gaisā.

4.3.Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).

PiemēriCiems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.

Ciems atradās augstienē, un ielejā kā nomesta josta locījās maza upīte.
Ceļš brīžiem.. pasitas te vairāk pret ziemeļiem, tur nogriežas mazliet uz dienvidiem, galvenā virzienā tomēr locīdamies uz vakariem.
pārn. Dzīves straume taču plūst un plūst, Vienmēr tālāk nerimdama lokās..

5.Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.

PiemēriMucā audzis tautu dēls, Pa spundiņu [spundīti] ēdināts: Nesaprata locīties Pret to meitu māmulīti.

Mucā audzis tautu dēls, Pa spundiņu [spundīti] ēdināts: Nesaprata locīties Pret to meitu māmulīti.
Varbūt tikai [mācītājs] biedēja viņus, lai tie nožēlotu grēkus un locītos viņa dieva priekšā.
Ja gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi!

Stabili vārdu savienojumiMēle lokās.

Avoti: 4. sējums