ložņa
ložņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai; kopdz.
1.niev. Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
Piemēri«Ak tu ložņa, ak tu ošņa! Šis domā, ka, ticis par kambarsulaini, varēs okšķerēt pa visiem kambariem!»
2.Savienojumā «mizu ložņa»: mizložņa.
PiemēriMazā zeltgalvīte, mizu ložņa, cekulainā un garastainā zīlīte atrod starp egļu skujām un krijas plaisās kukaiņu oliņas un kūniņas.
Avoti: 4. sējums