luncināt
luncināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
PiemēriViņš [suns] mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
- Viņš [suns] mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
- Krastu suni, nācējus iztālēm nepazinuši, skrēja pa celiņu pretī, nikni riedami, bet tad, saoduši savus ļaudis, luncināja astes un sagaidīja kā draugus.
Avoti: 4. sējums