luncināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
PiemēriViņš [suns] mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
Piemēri
Viņš [suns] mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
Krastu suni, nācējus iztālēm nepazinuši, skrēja pa celiņu pretī, nikni riedami, bet tad, saoduši savus ļaudis, luncināja astes un sagaidīja kā draugus.