Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
luncināt
luncināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
PiemēriViņš [suns] mūs pazina un nerēja, bet piecēlies luncināja asti un nāca mums līdzi iekšā.
Avoti: 4. sējums