lāmains
lāmains -ais; s. -a, -ā
lāmaini apst.
Tāds, kur ir daudz lāmu (1).
PiemēriAiz muguras palicis garš, lāmains lauku ceļš, gar kuru stiepās melni, pielijuši meži..
- Aiz muguras palicis garš, lāmains lauku ceļš, gar kuru stiepās melni, pielijuši meži..
- Lāmainas pļavas.
Avoti: 4. sējums