lāpīt
lāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu). Šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
PiemēriLāpīt cimdus.
1.1.intrans.
PiemēriLāpīt ar rupju adatu.
1.2.Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus). Šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
PiemēriMāte.. lāpīja vīra drēbes, klādama tām virsū vecus vadmalas ielāpus.
1.3.sar. Pildot ar kādu materiālu caurumu, plīsumu u. tml., labot (priekšmetu). Pildīt ar kādu materiālu (caurumu, plīsumu u. tml.) priekšmetā.
PiemēriLāpīt sētu.
1.4.intrans.
PiemēriEs redzu caurumus jumtā un zinu - te ir bezcerīgi kaut ko pielabot vai lāpīt. Jūras vējš tikpat visu noplēsīs..
1.5.sar. Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu).
PiemēriVispirms jāaiznes [salauztā] izkapts pie kalēja un, kamēr to lāpīs, jāpaklaiņā pa ielām.
1.6.intrans.
PiemēriPieņēma vēl vienu jaunu zelli. Tas tūliņ ķērās pie nodzīto lietu [darbarīku] izlabošanas. Vīlē, ēvelē un lāpa.
1.7.pārn.; sar. Ārstēt, dziedēt.
PiemēriGandrīz veselu mēnesi viņus [ievainotos] lāpīja vecs Rodosas eskulaps [dziednieks], ziezdams brūces ar retu augu sulām un īpaši savārītiem vilku taukiem.
Stabili vārdu savienojumiLāpīt paģiras. Lāpīt pasauli. Lāpīt slinkumu.
Avoti: 4. sējums