lēkme
lēkme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās. Samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
PiemēriSlimības lēkme.
- Slimības lēkme.
- Malārijas lēkme.
- Krampju lēkme.
- Sāpju lēkme.
- Histērijas lēkme.
- Lēkmju periodiskums.
- Parasti akūta apendicīta lēkme sākas pēkšņi ar sāpēm vēderā..
- Nieru akmeņu slimība galvenokārt izpaužas lēkmju veidā. Starp lēkmēm ir mierīgs periods, bieži vien bez jebkādām sūdzībām.
- Lēkmes [psihiskajās slimībās] ir laika ziņā norobežoti, parasti neskaidras apziņas stāvokļi (ieskaitot pilnīgu bezsamaņu), kas pēkšņi rodas un tāpat pēkšņi izbeidzas.
- sal. Joņiem uzmācās nepārvarama tieksme.. sajust viņa [mīļotā] rokas pieskārienu.. Bet tādas brāzmainas sajūtas uznāca kā lēkmes, kas ātri pārgāja, un viss bija atkal labi.
- pārn. ..viņam, katrreiz uznākot kaušanās lēkme, ja citi kaujoties.
1.1.Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums. Krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
PiemēriJautrības lēkme.
- Jautrības lēkme.
- Skumju lēkme.
- Grūtsirdības lēkme.
- Niknuma lēkme.
- Aiz uzkalna otrā pusē atskanēja tuvojošās balsis. Izbaiļu lēkmē abi trāķieši metās bēgt..
- «Man ir uznākusi kārtējā mazvērtības lēkme, katru mirkli gribas kaukt, visa mana darbošanās šķiet muļķīga, nevajadzīga un lieka..»
- Ikviena [mūziķu] kļūda izraisīja [diriģenta] dusmu lēkmes: viņš svieda uz grīdas pulksteni, mīdīja to, no mīļām partitūrām izrāva lapas, lauza pulti.
1.2.Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
PiemēriAsaru lēkme.
- Asaru lēkme.
- Iekļūstot svešķermenim elpojamos ceļos, sākas stipra klepus lēkme..
- Rasma izplūda nesavaldīgu smieklu lēkmē un aizskrēja prom.
- Arābijā aug krūms, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par smieklu koku. Ja cilvēks apēd šī krūma augli.., viņam sākas.. smieklu lēkme.
Avoti: 4. sējums