lētticīgs
lētticīgs -ais; s. -a, -ā
lētticīgi apst.
1.Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas.
PiemēriLētticīga sieviete.
- Lētticīga sieviete.
- Noticēja viltīgajai lapsai lētticīgais lācis. Uzdāvināja nelaimīgajai trejus vaska rituļus..
- Pa mājām, mangodams dāvanas un muļķodams lētticīgos, staigā priesteris..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLētticīgs smaids.
- Lētticīgs smaids.
- Lētticīga atbilde.
- «Vieglprātīgi jūs manī iemīlējāties, lētticīgi es uz jums palaidos.»
- Smalka ironija ievīta ierēdņa Henka lētticīgajos sapņos par sava ģimenes pavarda stabilitāti un drauga nesavtību..
Avoti: 4. sējums