lēveris
lēveris -ra, v.
1.Skranda, driska.
PiemēriViņš bij krāsniņu izkurinājis siltu un drēbju lēverus gludāk pārsedzis lāvai, kad Anna pārnāca no darba.
- Viņš bij krāsniņu izkurinājis siltu un drēbju lēverus gludāk pārsedzis lāvai, kad Anna pārnāca no darba.
- Mārtiņš gulēja, sasedzies ar drēbju lēveriem..
- Rentnieks, neparastajā azartā iesvilies, vēzēja un sita [mušas], kamēr avīze izjuka lēveros.
- pārn. Vētra iztrakojusies, tagad neliels vējelis dzenā sadriskātus mākoņu lēverus pa zilajām debesīm..
Stabili vārdu savienojumiLupatu lēveros.
- Lupatu lēveros idioma — sar. Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
1.1.Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
PiemēriSmaganu lēveris.
- Smaganu lēveris.
- Mizas lēveris.
- Ar [traumēto] pirkstu sadiegšanu panāk arī brūces nekustīgumu, kas ir svarīgs priekšnoteikums transplantētā ādas lēvera pieaudzēšanai. Lēveri.. operācijā veidoja no vēdera priekšējās sienas ādas..
Avoti: 4. sējums