Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdztiesisks
līdztiesisks -ais; s. -a, -ā
līdztiesiski apst.
Tāds, kam ir līdzīgas tiesības (ar citiem). Līdztiesīgs.
Avoti: 4. sējums