līdzēt
līdzēt līdzu, līdzi, līdz, pag. līdzēju; intrans.
1.Palīdzēt (kādam ar ko).
PiemēriLīdzēt piecelties.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
PiemēriPēršana nelīdz.
Stabili vārdu savienojumiKo (tas) līdz. Nelīdz ne zāles, ne plāksteris.
Avoti: 4. sējums