līdzēt
līdzēt līdzu, līdzi, līdz, pag. līdzēju; intrans.
1.Palīdzēt (kādam ar ko).
PiemēriLīdzēt piecelties.
- Līdzēt piecelties.
- Līdzēt mātei.
- Līdzēt darbā.
- Nespēt līdzēt.
- ..viņai nav arī bijis tādu mērķtiecīgu audzinātāju, kas gudri līdzētu veidot raksturu.
- Talcinieki līdzēja jauno pirti uzcelt, un tagad tie ir priecīgi pērties nācēji.
- ..Antonam gribējās ēst, bet viņš par to nedomāja. Viņš centās par to nedomāt. Domas par ēšanu tā kā tā neko nelīdzētu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
PiemēriPēršana nelīdz.
- Pēršana nelīdz.
- Darbs līdz.
- Metamies dārzā un sākam kliegt un plaukšķināt rokām. Tas līdz. Strazdi pazūd.
- Kā citi izturējās pret viņu, tā viņš izturēsies pret citiem. Bet vai ar to būs līdzēts?
- Pumpurs līdzēt nevarēja nevienam. Klusēdams viņš iemērīja Lukstu leju saimniekam.. Jo tā mērnieks nosprauda robežas.
Stabili vārdu savienojumiKo (tas) līdz. Nelīdz ne zāles, ne plāksteris.
- Ko (tas) līdz — Saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- Nelīdz ne zāles, ne plāksteris — sar. Saka, ja nespēj neko mainīt.
Avoti: 4. sējums