Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lūgtin
lūgtin apst.
Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
Piemēri«Dēliņ, pārvērties atpakaļ par cilvēku un paslēpies grāvja dibenā,» māte lūgtin lūdzās..
Avoti: 4. sējums