mārša1
mārša -as, s.; novec.
Brāļa sieva.
PiemēriAbām māršām varen patīk šāda Kaņepīša runa, viņas tūdaļ lūdz mazo vīriņu istabā un skraida, meklēdamas cienastu.
- Abām māršām varen patīk šāda Kaņepīša runa, viņas tūdaļ lūdz mazo vīriņu istabā un skraida, meklēdamas cienastu.
- Baltābola tā pļaviņa, Brāļi vien pļāvējiņi; Māršas vien grābējiņas, Sudrabiņa grābeklīši.
Avoti: 5. sējums